V.Golovkovs - galvenais treneris 

LV Labdien, esmu IHS komandas treneris, Vladimirs Golovkovs. Gribētos pastāstīt, ar ko mēs strādājam, mūsu uzdevums nav atlasīt pašus labākos jauniešus no kaut kurienes, tie jaunieši, kas mums ir, mēs strādājam ar viņu labajām īpašībām. Mūsu uzdevums ir visu slikto, visu slikto, kas viņos ir - noņemt, bet to, kas ir vislabākais - attīstīt un iedot vēl vairāk. Pašreizējā momentā mums komandā strādā aptuveni četrdesmit cilvēku, es uzskatu, ka mums ir viena komanda, bet viņa ir sadalīta divās komandās. Vieni jaunieši ir vienā komandā, otri otrā komandā. Galvenais uzdevums ir lielāka visu spēļu īpašību audzināšana, tādēļ mēs ļoti daudz strādājam individuāli, ar katru spēlētāju.

Kā vēlreiz redzat, šis ir mūsu laukums, tā mēs viņu saucam – mazais mākslīgais laukums, uz kura mēs atstrādājam visus savus trūkumus, kuri mums ir uz ledus, mēs tos atstrādājam vairāk tādā rakursā un ar niansēm šeit uz zemes. Mēs šeit atstrādājam izmetienus, kā redzat ripas vadības tehniku, laukuma vadību. Mūsu pamata uzdevums, kā jums to labāk pateikt – hokejs, viņš ir tāds ļoti labs sports, saprotat, ne ar piespiešanu, ne caur lamāšanos ar lamuvārdiem vai vēl kaut ko. Mēs audzinam mūsu jauniešus, cenšamies iziet caur viņu saprātu, lai viņi to darītu no sirds, no dvēseles, kad bērni aug. Ja tas notiek ar piespiešanu vai ar kaut kādu lamāšanos vai vēl kaut ko, viņi pret to izturas tā: mēs vienkārši viņiem uzdodam jautājumu – jaunieši, vai jūs gribat spēlēt hokeju vai negribat spēlēt hokeju? Ja jūs gribat spēlēt, tad ir jāstrādā, vajag regulāri strādāt, tad jūs augsiet un ļoti labi augsiet, bet ja jūs nākat atsēdēt kaut kādu numuru, tad nekas nesanāks.

Tas ir jebkurā lietā, ja tu ieguldi dvēseli, sirdi, tad tev sanāk, bet ja atnāc tāpat vien.. vai arī kā tas tagad ir prestiži, jo tas ir ļoti populārs sporta veids vai vēl kaut kas, tad nekas nesanāks. Pamatā tas, tas, par ko mēs runājam, iet audzināšana, pirmkārt jau īstu vīriešu, es pat pateiktu. Īstu vīriešu, kuri skaidro attiecības savā starpā, tieši godīgā, sportiskā ceļā. Paši saprotat, jebkurā kolektīvā pastāv iezīmes, it īpaši puiku starpā.. viņi ir tādi mazi, mazi.. lauvēni, tie ir mazi savā starpā konkurējoši puikas. Vienmēr būs kaut kādas sadursmes, mēs tās stingri pārtraucam, pārtraucam kaut kāda veida lamāšanos, piemēram, ja notiek kaut kas starptautisks, mēs to visu izbeidzam, mūsu galvenais uzdevums ir, lai viņi savā starpā draudzētos, viens pret otru izturētos labi, bet, tajā pašā laikā, jūs saprotat, hokejs - tā ir skarba spēle, tā ir ļoti stipru cilvēku spēle, tādēļ labāk visu to darīt diezgan vīrišķīgi. Tomēr vīrietim ne tikai ir jāsit, vīrietim ir arī jācieš, vīrietim ir jābūt sirsnīgam, stipram, veiklam. Visas šīs īpašības attīstam, kuras attīsta tieši hokejs.

Es uzskatu, ka hokejs tieši attīsta puikā, pēc tam pusaudzī, jaunietī, pēc tam viņš pārvēršas vīrietī, kas šajā dzīvē var tikt galā ar jebkurām grūtībām, kas stāv viņa priekšā. Lūk šis ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem.

Kā jūs tagad redzat, mēs atnācām uz zāli, kurā mēs atstrādājam dažādus elementus, to mēs saucam par tādu punktu metodi, mēs nosakām puiku trūkumus, kuriem kā tieši trūkst. Jūs zināt, kā tas mēdz būt, kādam var būt vājas kājas, kādam rokas, kādam kas cits. Un tajā punktā mēs sitam, kā saka, punktos, tajos.. tāpat kā ārsti ārstē. Piemēram, cilvēkam tajā vietā viss sāp, mēs to labojam, cenšamies labot. Cik labi mums tas izdodas, ir jāpaiet kādam laikam, kas mums to visu parādīs un viss. Kopumā ar puišiem veicam dažādas testēšanas. Visi, burtiski visi-visi puiši pieņemas un aug. Vēlreiz, kā jau mēs runājām, viss ir atkarīgs no attieksmes un darba.

 

0

 .