V.Golovkovs - galvenais treneris
LV Labdien,
esmu IHS komandas treneris, Vladimirs Golovkovs. Gribētos pastāstīt, ar ko mēs strādājam, mūsu uzdevums
nav atlasīt pašus labākos jauniešus no kaut kurienes, tie jaunieši, kas mums
ir, mēs strādājam ar viņu labajām īpašībām. Mūsu uzdevums ir visu slikto, visu
slikto, kas viņos ir - noņemt, bet to, kas ir vislabākais - attīstīt un iedot
vēl vairāk. Pašreizējā momentā mums komandā strādā aptuveni četrdesmit cilvēku,
es uzskatu, ka mums ir viena komanda, bet viņa ir sadalīta divās komandās.
Vieni jaunieši ir vienā komandā, otri otrā komandā. Galvenais uzdevums ir
lielāka visu spēļu īpašību audzināšana, tādēļ mēs ļoti daudz strādājam individuāli,
ar katru spēlētāju.
Kā vēlreiz redzat,
šis ir mūsu laukums, tā mēs viņu saucam – mazais mākslīgais laukums, uz kura
mēs atstrādājam visus savus trūkumus, kuri mums ir uz ledus, mēs tos
atstrādājam vairāk tādā rakursā un ar niansēm šeit uz zemes. Mēs šeit
atstrādājam izmetienus, kā redzat ripas vadības tehniku, laukuma vadību. Mūsu
pamata uzdevums, kā jums to labāk pateikt – hokejs, viņš ir tāds ļoti labs
sports, saprotat, ne ar piespiešanu, ne caur lamāšanos ar lamuvārdiem vai vēl
kaut ko. Mēs audzinam mūsu jauniešus, cenšamies iziet caur viņu saprātu, lai
viņi to darītu no sirds, no dvēseles, kad bērni aug. Ja tas notiek ar
piespiešanu vai ar kaut kādu lamāšanos vai vēl kaut ko, viņi pret to izturas
tā: mēs vienkārši viņiem uzdodam jautājumu – jaunieši, vai jūs gribat spēlēt
hokeju vai negribat spēlēt hokeju? Ja jūs gribat spēlēt, tad ir jāstrādā, vajag
regulāri strādāt, tad jūs augsiet un ļoti labi augsiet, bet ja jūs nākat atsēdēt
kaut kādu numuru, tad nekas nesanāks.
Tas ir jebkurā
lietā, ja tu ieguldi dvēseli, sirdi, tad tev sanāk, bet ja atnāc tāpat vien..
vai arī kā tas tagad ir prestiži, jo tas ir ļoti populārs sporta veids vai vēl
kaut kas, tad nekas nesanāks. Pamatā tas, tas, par ko mēs runājam, iet
audzināšana, pirmkārt jau īstu vīriešu, es pat pateiktu. Īstu vīriešu, kuri
skaidro attiecības savā starpā, tieši godīgā, sportiskā ceļā. Paši saprotat, jebkurā
kolektīvā pastāv iezīmes, it īpaši puiku starpā.. viņi ir tādi mazi, mazi..
lauvēni, tie ir mazi savā starpā konkurējoši puikas. Vienmēr būs kaut kādas
sadursmes, mēs tās stingri pārtraucam, pārtraucam kaut kāda veida lamāšanos,
piemēram, ja notiek kaut kas starptautisks, mēs to visu izbeidzam, mūsu
galvenais uzdevums ir, lai viņi savā starpā draudzētos, viens pret otru
izturētos labi, bet, tajā pašā laikā, jūs saprotat, hokejs - tā ir skarba spēle,
tā ir ļoti stipru cilvēku spēle, tādēļ labāk visu to darīt diezgan vīrišķīgi.
Tomēr vīrietim ne tikai ir jāsit, vīrietim ir arī jācieš, vīrietim ir jābūt
sirsnīgam, stipram, veiklam. Visas šīs īpašības attīstam, kuras attīsta tieši
hokejs.
Es uzskatu, ka
hokejs tieši attīsta puikā, pēc tam pusaudzī, jaunietī, pēc tam viņš pārvēršas
vīrietī, kas šajā dzīvē var tikt galā ar jebkurām grūtībām, kas stāv viņa
priekšā. Lūk šis ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem.
Kā jūs tagad redzat,
mēs atnācām uz zāli, kurā mēs atstrādājam dažādus elementus, to mēs saucam par
tādu punktu metodi, mēs nosakām puiku trūkumus, kuriem kā tieši trūkst. Jūs
zināt, kā tas mēdz būt, kādam var būt vājas kājas, kādam rokas, kādam kas cits.
Un tajā punktā mēs sitam, kā saka, punktos, tajos.. tāpat kā ārsti ārstē.
Piemēram, cilvēkam tajā vietā viss sāp, mēs to labojam, cenšamies labot. Cik
labi mums tas izdodas, ir jāpaiet kādam laikam, kas mums to visu parādīs un
viss. Kopumā ar puišiem veicam dažādas testēšanas. Visi, burtiski visi-visi
puiši pieņemas un aug. Vēlreiz, kā jau mēs runājām, viss ir atkarīgs no
attieksmes un darba.